Šajā galerijā varēsiet apskatīt, kā mums gāja braucienā pa Eiropu – izbraucām Lietuvu, Poliju, Austriju, Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju, kur apmeklējām Pukkelpop festivālu.
Par piemēru - šajā bildē, kas uzņemta agrā vasaras rītā pirms saules lēkta, redzams, ka es smēķēju - nu jau daudzus mēnešus tāds netikums man nepiemīt. Bet, ja tevi, mazo skatītāj, šādas faktuālas neprecizitātes nebiedē, laipni lūdzu pievienoties man ceļojuma apskata tuprinājumā!
Šāds sēļu ķēniņš visu garo ceļu mūs pavadīja un sargāja ne tikai no ļaunajiem gariem, bet arī no garajiem ļauņiem.
Naktī ieradāmies Osvencimā Polijā, kur starp priedēm pie benzīntanka sacēlām teltis un pavadījām atlikušo nakts daļu. Te redzams, kā brokastojam, slēpjoties no lietus. Labu apetīti!
Lietus turpina līt arī Aušvicas(tas ir Osvencimas vāciskais nosaukums) nāves nometnē, nodrošinot nepieciešamo noskaņu vēsturisku bēdu stāstu uzklausīšanai. Diemžēl gides ņirdzīgais akcents(un stāstījums) noskaņu vienā mirklī nokož. Kā vilki nokož zaķus. Vai učo - nedēļas.
Dāvanu gāze Aušvicas memoriālā. Nebrīnos, ka ebreji uz šito uzķērās.
Izrādot cieņu, pie bēdu krematoriju drupām mēģinu atdarināt ebrejiem raksturīgās milzu ausis.
Nometnes upuru acenes. Viegli noteikt jūdu modes tendences trīsdesmito gadu beigās.
Pa šīm sliedēm vilcienu sastāvus, pilnus upuriem, ieveda iekšā nometnē, tepat "ārsti" ātri sašķiroja derīgajos un nederīgajos. Sliedes sabūvētas tā, ka nederīgos līdz krematorijām jāved vien pārsimt metru, tādējādi palielinot nometnes iznīcināšanas jaudu.
Labajā pusē redzamas "derīgo" mītnes. Tās gan ir reprodukcijas, jo bēgšanas laikā nacisti diezgan daudz paspēja iznīcināt.
Devina pils netālu no Bratislavas. Šī ir visinčīgākā lieta, kas Bratislavai ir. Bratislava ir garlaicīgākā pilsēta Eiropā. Pilij gan nav ne vainas, nemaz neskatoties uz to, ka Slovākijas kalnainie ceļi mums neļāva ierasties laikus un apskatīt pili(vai to, kas palicis no tās pāri) arī no iekšpuses.
Šī ir otra inčīgākā lieta Bratislavā.
Par Bratislavas infrastruktūru gan varu teikt tikai labus vārdus - viena tilta garuma attālumā no vecpilsētas ir parciņš, kurā ļauts par brīvu celt teltis, un vēl mazliet tālāk - iepirkšanās centrs, pie kura par brīvu novietot auto. Paldies Bratislavas pašvaldībai par silto uzņemšanu!
Nākamajā rītā jau agri esam ieradušies Vīnē, apmeklējam vecāko zooloģisko dārzu pasaulē. Palūdzām leopardam mūs nobildēt, kamēr paši izliekamies vērojam otru leopardu.
Pandu lāči! Tādus bieži nesanāk redzēt, jo viņi ēdot tonnām bambusu dienā, bet bambuss, maita, eiropas drēgnajās ziemās grūti audzējams, līdz ar to pandu ģimenītes uzturēšana izmaksā veselu bagātību.
Šādi bruņurupuči arī esot liels retums, šos uzturēt gandrīz vēl dārgāk nekā pandu lāčus.
Svētā kārļa baznīca - skaista baroka ēka, uzcelta par godu svētajam Kārlim Boromejam, kurš, kā runā, esot palīdzējis dziedēt mēri. Es stāvu ūdenī.
Īstās vīnes desas, izrādās, vispār nemaz nav līdzīgas tām, ko pie mums sauc par vīnes desiņām(vai cīsiņiem).
Es ar savu labāko čomu pozēju pie kaut kādu hābsburgu mājas.
Ja jūs kādreiz kāds mēģina pierunāt aiziet paskatīties slaveno Vīnes pulksteni, kurš rāda baigo teijāteri, gandrīz tādu kā minhenē vai prāgā, neļaujieties, neticiet! Tas velna pulkstenis neizdod ne skaņas, un tie vīri, kas redzami lodziņā zem ciparnīcas, pārvietojas ar ātrumu viens lodziņa platums stundā. Manā telefonā ir mazāk garlaicīgs pulkstenis. Ja kas, varu parādīt.
Frīdensreiha Hundertvasera(īstajā vārdā Frīdrihs Štovasers) dzīvojamais nams. Šim neesot nevienas taisnas līnijas(izņemot logus, acīmredzot), pat grīdas un sienas dzīvokļos esot viļņainas. Un tu tik paskat, kādas krāsiņas!
Tas pats nams no cita leņķa. Te var redzēt apzaļumošanas apjomu - jumts ir simtprocentīgi klāts ar zaļumiem - krūmiem, kokiem zāli, bet arī visur citur, kur vien iespējams, iedzīvināts kāds augs. Reku, pat balkonos aug milzu koki! Hundertvasers ar šo namu gribēja atdot dabai to, ko mēs(vīnieši) esam no tās paņēmuši.
Pa ceļam uz amsterdamu dzesēju simpsonu aliņu.
Annes Frankas statuja. Kā redzat, galvenā ceļojuma tēma - jūdu ciešanas. Bijām arī Annes Frankas muzejā - man ļoti patika, visiem iesaku kādreiz to apmeklēt. Tikai biļetes labāk pirms tam nopirkt internetos, citādi izskatās, ka tās rindas nav izstāvamas.
Sabīnes Košeļevas velosipēds. Protams, bijām arī maukas skatīties, bet tās bildēt nav atļauts. Dabūju no vienas jau puteni par to, ka pārāk lūru viņai virsū, kas nemaz nebija taisnība, es vienkārši piesēdu uzsmēķēt, bet sarkano lukturu rajonā nav iespējams skatīties kaut kur tā, lai redzes lokā nebūtu kādas maukas.
Skaista amsterdamas stacija. Mašīnu un teltis turējām pāri kanālam(upei, jūrais, lai kas tas arī būtu), un uz centru katru reizi bija jābrauc ar kuģīti, kurš atved tieši pie skaistās stacijas. Beigās izrādījās, ka teltis celt pilsētā nav brīv, un policists par to mums nodeva puteni. Apsolījāmies teltis vairs necelt un solījumu turējām, jo tāpat jau bija jādodas tālāk.
Lūk arī esam ieradušies uz festivālu. Kā parasti - dienu ātrāk nekā citi, lai nākamajā rītā pirmie dabūtu biļetes un iegūtu labākās telšu vietas.
Mūsu labā telšu vieta!
Uldis, ja kas, visu ceļojuma laiku neiedzēra nevienu pašu alkoholisku dziru. Tā vietā ēda veselīgi - burkānus(attēlā) un desas.
Kamēr festivāls vēl nav iesācies, ātri atbraucām uz walibi atrakciju parku netālu no briseles.
Ar šo te nokritām brīvajā kritienā no gandrīz 80 metru augstuma. Man nepatika, vairāk negribēšu, fui.
Nu, re, reku jau nākamā diena un festivāls sācies.
Rinalds ticis pie labajiem zaķiem.
Reku Snoop Lion. Tad, kad sākās šis koncerts, lielais daudzums tīņu aizpīpēja savus kāšus, visu gaisu sabojāja, fui. Pēc tam daļa tīņu izskatījās slikti, tā kā uz vemšanu sataisījušies. Droši vien palaida garām koncertu un bēdīgi. Ai, ai.
Daļa festivāla teritorijas no panorāmas rata.
Milzu karstums un sausums. Runā, ka dažbrīd gaiss esot sasniedzis teju 40 grādus pēc celsija skalas!
Neskatoties uz to, pacietīgi vācu tukšo taru, ko pēc tam apmainīt pret vērtīgām balviņām, kas savu turpmāko mūžu pavadīs paslēptas dziļi skapī.
Sašļucis Elviss putekļu un atkritumu ielenkumā.
Ārpus festivāla teritorijas satikām arī šādu internacionālu pāri. Šķiet, ka vairāk par trīs grupām šie tā arī neredzēja.
Publicistes Anetes izlaiduma kurpes.
Kempings pēc festivāla, atkal ejam sirot un vākt bagāto beļģu atstātās vērtīgās mantas.
Re, kāds guvums, pilns automobilis, gandrīz pašiem nav vietas!
Noorganizējām tabora tipa nometni pie pamestas villas. Salaupītais jāsašķiro ērtākam mājupceļam.
Caurspīdīgā baznīca Beļģijā.
Pusdienas vācu benzīntankā, pagatavotas no kempingā atrastām lietām. Mmmmmmmm!
Nakts, kad izlēmām gulēt ārpus teltīm. Reizē arī vienīgā nakts, kur visi nogulēja kādas desmit stundas un labi izgulējās.
Reku es spogulī netālu no Berlīnes!
Žureks poļu kovboju ēstuvē.
Pierādījums tam, ka es arī stūrēju. Negribu, lai kāds padomātu, ka esmu slinks liekēdis! Ne, ne!
Ceļojums galā, Līga ar savām jaunajām, skaistajām cepurēm dodas mājup!
Atā, atā, Līga!
Atā, atā, bilžu skatītāj!
