Šonedēļ lasāmkartē stāsts par mūsu pēdējām dienām Pakistānā. Virsraksts runā par tām dienām, ko pavadījām jau pēc valsts pamešanas, skumstot par to, ka nācās nomainīt mīļo, jauko Pakistānu pret, maigi sakot, ne tik jauko Indiju. Pagaidām gan vēl centos niknumu par Indiju saturēt sevī, bet nākamnedēļ gan gāzīšu visu naidu pār jūsu ausīm(acīm), hehe.
Tātad, skaties mūsu pēdējos piedzīvojumu prieka un laimes zemē:
Par pēdējām trim bildēm tiešām nebija, ko teikt?
Bija, bija, tehniska kļūme visu izbojāja. Tagad sakārtoju.
Es tik brīnos par to robežas slēgšanas pasākumu – ja tur tiešām tas viss notiek KATRU dienu, kā viņiem izdodas savākt pilnas tribīnas ar skatītājiem katru dienu. Izskatās, ka tur lielākā daļa ir vietējo. Kaut kas mistisks.
Un jā – par pēdējo bildi prasās kāds komentārs. Par priekšpēdējo gan nē – tipisks skats, kādu redzēju redzēt arī Nepālas galvaspilsētā, piemēram 🙂
Vēl kas man pietrūkst fotogrāfijās – ir vietējās naudas žūkšņi Jūsu rokās, hehe. Tiešām interesanti kā izskatās vietējā nauda un kādā stāvoklī viņa parasti ir. Pieņemu, ka ļoooti saburzīta un netīra.
Katru dienu, izņemot svētdienas, jā. Pakistānas pusē tie skatītāji ierodas patriotisma vadīti, mīlestība pret savu valsti ir teju pārspīlēta visā valstī. Robežpunkta stāvvietā redzējām mašīnas pat ar Karači numura zīmēm, kas ir vairāk nekā 1000 kilometru attālumā. Turklāt tepat blakus esošajā Lahorā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, kas noteikti arī var piegādāt nerimstošu apmeklētāju plūsmu. Un lielākā daļa no Pakistānā (ne tikai Lahorā) satiktajiem ļaudīm uz ceremoniju ir bijuši vairākkārt. Par Indijas pusi nezinu, bet pieņemu, ka atbilde ir pārapdzīvotība 🙂
Komentāri pēdējām trim bildēm bija pazuduši tehnisku iemeslu dēļ, tagad salaboju. Lai gan vienmēr ceru, ka nākamajā vietā jau nu točno būs labāks un ātrāks internets, tomēr šeit (Mjanmā) ir līdz šim vislēnākais un nestabilākais pieslēgums, kādu līdz šim esmu redzējis. Principā lielāko daļu darbu daru uz aklo (bildes pats redzu tikai savā datorā, bet pēc tam, kad augšuplādētas, vairs ielādēt nevaru), un pēc tam galeriju pārbaudīt nevaru. Tāpēc labi, ka kāds paziņo par trūkumiem. Visām pārējām bildēm apraksti ir vietā?
Par naudām ņemšu vērā, citreiz varbūt sabildēšu. Bet vispār nauda ir ļoti dažāda – pārsvarā maciņā ir gan pavisam svaigas banknotes, gan arī vecas un saburzītas. Indijā regulāri nācās sastapties ar saskočotām un teju caurspīdīgām (izdilušām) naudām, kuras šad tad tirgotāji arī neņem pretī. Pāris 10 rūpiju banknotes beigās vienkārši izmetu ārā.
Pingback: Nedēļas ierakstu tops #2 - Stacija