Tā, šoreiz man ir pielavījusies sajūta, ka jāiesāk ar disklaimeri. Bilžu aprakstos runāju daudz ļauna, esmu ārkārtīgi negatīvs un visādi citādi nejauks. Man, protams, šķiet, ka tas viss pēc nopelniem, bet, ja tev Indija ir pati mīļākā valsts pasaulē, varbūt labāk arī nemaz tālāk nelasīt, droši vien apvainosies. Es negribu, lai kāds apvainojas! Nemaz arī nepārmetu nevienam, kam Indjia ļoti labi patīk, tikai stāstu to, kā Indiju redzēju es, kādus iespaidus guvu. Viss subjektīvi, viss diezgan atklāti. Labi? Indijā jau ieradāmies bez nekādām ilūzijām par to, ka tā valsts varētu būt kaut nedaudz laba, varbūt tas arī visu sabojāja. Pirmajās dienās gan biju patīkami pārsteigts – re, nav taču nemaz tik traki, biju gaidījis ko daudz briesmīgāku. Bet – jo tālāk, jo trakāk. Jo tālāk, jo vairāk gribas prom, ātrāk pie normāliem cilvēkiem.
Tātad – lūk, mūsu pirmā nedēļa krāpnieku valstībā Indijā!
Labvakar! Lai cik interesanti, gribas nomazgāties pēc redzētā! Tādā Indijā, nu nē! Indra
Paldies par fotoatskaiti un komentāriem. Man jau likās, ka Indija manā ceļojumu mērķu sarakstā var pagaidīt vēl kādu nenoteiktu laiku 🙂
Par tiem krieviem – super, varu iedomāties viņu izbrīnu. Man līdzīgi gadījās Dienvidkorejā – biju vienā no apskates objektiem un tur gadījās 2 krievu meitenes, kas arī sāka savā valodā komentēt par manu fotogrāfēšanas vēlmi un dabūja dzirdēt komentāru arī no manis. Krieviski, haha.
Kā jau vairākkārt atskaitē uzsvēru – galīgi negribu nevienu aizbiedēt no Indijas. Mūsu gadījumā bija ļoti problemātiska tā pāreja no vissirsnīgākajiem cilvēkiem pasaulē (Pakistāna) uz šiem te ķēmiem. Man liekas, ka uz tādu divu nedēļu atvaļinājumu varētu būt pat ļoti labi. Arī lielākā daļa ceļotāju, ko sanāk satikt pa ceļam, Indijai velta tikai vislabākos vārdus. Ļaudis saka, ka, tikko izdodas pievērt acis uz visām tām nejēdzībām, Indija esot ļoti forša. Bet es acis pievērt negribu – neko TIK unikālu viņi piedāvāt nevar, lai varētu atļauties tā izturēties pret iebraucējiem.
Tomēr droši vien jau ir tā, ka kaut ko pārpratuši esam mēs, nevis VISI pārējie 🙂
Kā vienmēr ļoti interesanti, paldies!. Mani gan ļoti izbrīna fakts, ka jūs visur tik droši un bieži ēdat ielu ēdienus. Neesmu bijis tādās valstīs kā Indija, Pakistāna u.t.t., bet, cik ir lasīti visādi ieteikumi ceļotājiem, viens no padomiem parasti ir neēst ēdienus, ko pārdod uz ielas, un dzert tikai veikalā pirktu ūdeni… Paskatoties bildes, nerodas jautājumi, kāpēc ir šādi ieteikumi, bet jūs, šķiet, tas neuztrauc…
Pēc manas pieredzes, ar to ēdienu nav tik traki. Esam ēduši visneiedomājamākajās ēstuvēs Indijā, un turklāt vairāku mēnešu garumā. Kad vēders jau ir bišku pieradis pie citādā ēdiena, tad ir ļoti OK.
Ar ūdeni ir līdzīgi. Arī sākumā ļoti sekojām līdzi tam, lai tas sliktais krāna ūdens netiktu uz lūpām, kad mazgājies dušā, un arī tējas vārīšanai lietojām filtrēto ūdeni, bet tagad uztveram to vienkāršāk. Piesardzīgi, bet ne tik pārspīlēti. Jā, nedzeram krāna ūdeni, bet zobu tīrīšanai gan izmantojam. Un dzeram ūdeni no speciālajām dzeramā ūdens sistēmām publiskajās vietās, kur bieži vien tas tek vienkārši pa krānu un ej nu sazini, kāda tas ir.
Nav tā, ka neuztrauc, tik vien kā jāievēro pāris piesardzības pasākumi – galvenais, neēst vietās, kurās nav citu ēdāju. Divu iemeslu dēļ: 1. Ja nav klientu, tas nozīmē, ka pārtika stāv nekustināta stundām (iespējams, arī dienām) ilgi un varētu būt neveselīga; 2. Ja vietējie nemīl kādu ēstuvi, pavisam noteikti ir kāds labs iemesls to nemīlēt. Lielāko piesardzību, kā jau Kaspars minēja, ievērojam ar ūdeni – vienmēr pērkam ūdeni pudelēs (turklāt jāpārliecinās, vai korķis tiešām noslēgts rūpnieciski) vai uzpildām savu ūdeni no drošiem avotiem.
Šādu kārtību ievērojot, dzīvojam diezgan veselīgi. Traucējumi tualetes apmeklējuma režīmā nav bijuši jau vairāk kā mēnesi 🙂
Sveicinati!
Par to “izspieshanu” piekritu – ne jau butu problema ko samaksat, bet gan ta sajuta vienkarshi tracina. Bet ar tadu var saskarties ne tikai Indija…
Bet, kad saproti, ka ta tur vienkarshi ir un tas nav personiski, tad var mazliet distanceties un pamanit ari citas lietas…
Indiju biju iedomajusies krashnjaku, tiiraku. Tieshi tur ari jusu celjojumu aprakstu burviba, ka paradiet, aprakstiet tiehi, ka tas ir.
Paldies par interesanto stastu.
Jā, jā, pilnīgi piekrītu, visādi krāpnieki, ļaundari un līdzīgi cilvēki bez dvēseles atrodami visās valstīs, Indijas problēma ir to ļaužu koncentrācija uz iedzīvotāju (tūristu?) skaitu. Saprotu arī to, ka tas itin nemaz nav peroniski, bet ar to citu lietu pamanīšanu ir tā kā ir. Protams, pamanu arī šo un to, bet tas, ar ko Indija ir īpaša, pavisam noteikti nav tempļi, daba vai kas tāds – šīs pašas lietas atrodamas tepat blakus kaimiņvalstīs, turklāt bez nenormālās krāpnieku piedevas. Šobrīd man braukt uz Indiju šķiet tāpat kā visu nakti vazāties pa tumšām ielām lielpilsētas nomalē un uz rīta pusi priecāties par to, ka neesmu atrāvies pa muti 🙂 Nu, cilvēki taču parasti neiet tur, kur pret viņiem slikti izturas, vai ne?
Otra lieta, kas mani šausmīgi apbēdina visā tajā briesmīgo cilvēku lietā ir tas, ka kāds no tiem, kas mani uzrunā, pavisam noteikti ir jauks, draudzīgs un visādi citādi labs cilvēks, kurš vienkārši grib parunāties, iepazīties, bet es viņu vienkārši ignorēju vai pat atbildu kādu nejaucību. Un tas tikai tāpēc, ka pirms viņa ir bijuši piecpadsmit krāpnieki. Es gribu ticēt labajam, es gribu parunāties ar ļaudīm vienkārši tāpat, un pēc sarunas neattapties kādā “tūrisma birojā”. Bet diemžēl man nav laika pļāpāt ar visiem krāpniekiem pē kārtas, lai sagaidītu, kad uztrāpīšos jaukajam cilvēkam. Labi, atkal nemāku īsi izteikties, hehe. Ceru, ka izdevās paskaidrot, ko domāju.
Sveiki!
Indijā biju pirms 4 gadiem un man diemžēl radās tāds pats iespaids par Deli 🙁 jums vēl palaimējās ka bija zilas debesis, man bija tikai smogs un kad tīrīju degunu nāca melnumi ārā. Uz Deli nekad vairs nebraukšu.
Indijas vidū cilvēki un apkārtne bija daudz daudz labāka (Hyderabad & Goa)
Pingback: Nedēļas ierakstu izlase #4 - Stacija
Kad būs turpinājums? Es jau degu nepacietībā!