Īss atskats pagātnē: Mīļākās un nemīļākās valstis

„Viņa taču pēdējā mēneša laikā nav ievietojusi nevienu ierakstu,” šodien mans vīrs un pašpasludinātais mūsu bloga galvenais redaktors Harijs paziņoja hostelī sastaptai šveicietei Minai, kura vaicāja, vai mums ir ceļojuma blogs. Iespītējos un sāku rakstīt, taču grūtāko daļu tāpat atstāšu uz rītdienu (neuztvert burtiski). Grūtākā daļa ir tā, kur nāksies pastāstīt, kāpēc mūs ar Gruziju nevieno savstarpēja mīlestība, taču šodien shematiskā veidā vienkārši atskatīšos uz pēdējo gandrīz pusgadu ceļā.

Es zinu, ka ne visi ar mums būs vienisprātis, taču nolēmu netaisnoties, kāpēc mums, piemēram, nepatika Ungārija. Ja kāds ļoti grib zināt, esiet laipni aicināti vaicāt.

Trijos vārdos pastāstīšu, kur esam un ko plānojam darīt. Jau sesto dienu dzīvojam hostelī Tbilisi, jo hostelis ir ļoti jauks, iekrājusies kaudze ar netīrajām drēbēm, uznācis slinkums un gribās atpūsties, te ir duša, kur pakāpeniski noberžam pēdējos mēnešos uz papēžiem uzkrāto kultūrslāni, biju pamatīgi saaukstējusies un tā tālāk. Gandrīz izdomājām palikt vēl vienu nakti, taču nolēmām rīt līdz ar pirmajiem gaiļiem tomēr celties un doties uz šoseju, lai stopētu uz Armēnijas galvaspilsētu Erevānu. Par turpmākajiem plāniem mums vēl domas dalās, iespējams, aizbrauksim apskatīt Armēnijas un Azerbaidžānas strīdus ābolu Kalnu Karabahu, bet varbūt būsim tik nepacietīgi un pa taisno skriesim uz Irānu. Ā! Mēs jau teicām? Irānas un Pakistānas vīzas ir pasēs, tāpēc kaut kad tuvākajā laikā pastāstīsim, kas jādara, lai tās iegūtu maksimāli lēti un nesāpīgi.

Britu zinātniekiem noteikti ir kāds pētījums, kas pierāda, ka svētdienās cilvēkiem pārāk nepatīk lasīt, tāpēc atskats uz pēdējo pusgadu ir ļoti īss un kodolīgs.

Pirmajā ceļojuma posmā (laiks, ko nodzīvojām automašīnā) apmeklētās valstis: Lietuva, Polija, Ukraina, Moldova, Piedņestra (pašpasludināta), Ungārija, Slovēnija, Rumānija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Albānija, Grieķija, Itālija, Maķedonija, Melnkalne, Horvātija, Bulgārija, Turcija, Gruzija.

Trīs mīļākās valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Rumānija

Trīs valstis, kas uz mums neatstāja iespaidu: Moldova, Ungārija, Horvātija

Vizuāli izskatīgākā valsts: Melnkalne

Vizuāli nepievilcīgākā valsts: Moldova

Lētākā valsts ārpus ES: Albānija, Kosova

Dārgākā valsts ārpus ES: Melnkalne

Lētākā apmeklētā ES valsts: Bulgārija

Lielākais pārsteigums: Slovēnija

Lielākā vilšanās: Ungārija

Sirsnīgākā tauta: Albāņi un turki

Dīvainākā valsts: pašpasludinātā Piedņestra

Valstis, kurās gribēsim atgriezties: Kosova, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Turcija

Skaistākā galvaspilsēta: Bukareste (Rumānija)

Mazāk skaista galvaspilsēta: Kišiņeva (Moldova)

Valsts, kur sastapti vissirsnīgākie ļaudis: Kosova, Albānija, Turcija

Sirdi sildošākais atgadījums: Kāds rīts Turcijas pilsētā Trabzonā. Apmetāmies nelielā ciematā netālu no pilsētas, pamodāmies no rīta un atklājām, ka viss ciems tā vien lauza galvu, lai izdomātu, kā par mums parūpēties. Saņēmām maisu ar tikko plūktām plūmēm no kāda sagrabējuša vecīša, vairākus naktsmāju piedāvājumus, atrisinājām tukšā gāzes balona problēmu un brokastīs ēdām svaigi vāktus zemesriekstus un turku saldumus.

Nepatīkamākais atgadījums: Apzagtā automašīna Ankarā. Labi, labi, nenotika nekas traks, bet, tāpēc pievilkām aiz ausīm.

Re, cik mīļš!