Pie mums joprojām ir ļoti karsts un, atzīšos, mēs jūs mazliet apsmejam un vienlaikus arī apskaužam par tiem solītajiem 27 grādiem nedēļas nogalē. Visa ceļojuma laikā mums lijis, šķiet, vienu vai pat nevienu reizi un nu jau gandrīz mēnesi gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādus. Es tik ļoti beidzot vēlētos uzmest vieglu jaciņu un normāli elpot!
Iepriekšējās divas dienas pavadījām ceturtajā lielākajā Horvātijas pilsētā Osijekā. Vienu no tām dienām nedarījām pilnīgi neko, tikai sēdējām lielveikala autostāvietā, zagām „McDonald’s” bezmaksas internetu un nekustējāmies. Negribējās. Vispār „McDonald’s” ir liels atvieglojums ceļotājiem, jo var tikt pie bezmaksas wi-fi un arī aiziet uz tualeti, jo citas ātrās ēdināšanas iestādes tualetes kodu un reizēm arī interneta paroli drukā uz čekiem.
Pirms tam komentāros saņēmām jautājumu, kā mēs mazgājamies ceļojuma laikā, tāpēc pastāstīšu, ja nu interesē vēl kādam. Dažas reizes esam devušies uz hosteļiem un samaksājuši par dušas izmantošanu, dažas reizes esam mazgājušies pie iepriekš sarunātiem naktsmāju devējiem, arī publiskajās pludmalēs nereti ir dušas, tāpēc ir sanācis nomazgāties arī tajās. Protams, nomazgājamies, ja nakšņojam hosteļos vai citās ceļotājiem paredzētās vietās. Esmu pamanījusies ļoti apmierinoši nomazgāties tualetēs, kas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – tur ir platākas izlietnes, tāpēc mierīgi var tikt pie tīriem matiem un salīdzinoši svaigām citām ķermeņa daļām. Protams, saprotu, ka šīs tualetes, tāpat kā stāvvietas, ir paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taču ne reizi nav bijusi situācija, kad kāds raustītu tualetes durvis (lai uzzinātu, vai tualete ir vaļā, vispirms ir jāparausta rokturis), kas man liek domāt, ka pārāk lielu ļaunumu šai pasaulei vēl neesmu nodarījusi. Gan jau kādam šķitīs briesmīgi, bet jau pieradām un vispār necik nav traki.
Tātad atgriežos pie Osijekas. Kamēr Harijs nodarbojās ar savām darīšanām, es lasīju citu latviešu blogus. Tik interesanti! Palasiet Zani Eniņu (kamzolis.com), kura šobrīd blandās pa Dienvidameriku, Kasparu un Unu (wearefromlatvia.com un kasparsmisins.lv), kuri ceļo, šķiet, jau otro gadu, un Lauru Grēviņu (viensplusviens.lv), kura vaļsirdīgi dalās savos padomos par bioloģisku dzīvesveidu un bērna audzināšanu.
Nākamajā dienā nolēmām, ka beidzot jāsāk kustēties, tāpēc devāmies uz zooloģisko dārzu. Šis bija jaukākais „parastais” zoodārzs, kādu ārvalstīs esmu apmeklējusi – izskatās, ka iestādes administrācija paļaujas uz cilvēku veselo saprātu un mazāk bīstamos dzīvniekus neaizslēpj aiz septiņiem stikliem, dzīvnieku būri un aploki ir tīri un labi aprīkoti, turklāt iemītniekus ļoti labi baro. Mierīgi apskaudu mērkaķi par viņa greipfrūtiem un zemenītēm.
Arī pati Osijeka jauka pilsēta – gar Dravas upi ierīkota promenāde ar veloceliņiem, kafejnīcām un laivu piestātnēm, vecpilsēta maza, bet jauka, bet visvairāk iesaku paieties pa „Europska avenia” – tur pilns ar mājām, kādas cilvēki parasti liek „Instagramā” – krāšņas, neierastās krāsās, mazliet aplupušas un apaugušas ar vīteņaugiem. Skaisti!
Vispār mūs izbrīnīja cenas Horvātijā – kukulis maizes maksā eiro, lētākais negāzētais 1,5 litru ūdens – 53 centi (līdz šim visur ūdeni pļurainās plastmasenēs pirkām par 20 centiem), alus ap eiro (Ungārijā čuru alu varēja dabūt arī par 30 centiem), arī augļi un dārzeņi diezgan dārgi. Kā tā? Es biju izdomājusi, ka Horvātijā viss būs ļoti lēti. Tagad visas cerības uz Serbiju, Albāniju, Kosovu, Melnkalni, Maķedoniju un Bosniju.
Esam Zagrebā, tur mums paredzēts Izjukušo attiecību muzejs, naivās mākslas muzejs, muzejs ar slavenu mākslinieku darbiem, tirgus, vecpilsēta, tornis, no kura katru dienu šauj lielgabalu, un citi objekti, kas jāskatās galvaspilsētās.
P.S. Šķiet, ar pēdējiem ierakstiem bijām iežēlinājuši lasītājus un tikuši pie ziedojumiem. Paldies, paldies, paldies, paldies, paldies, jūsu atbalsts mums ļoti noderēs!
