Esam nosvinējuši savu pirmo mēnesi svešumā. Aprunājos internetā ar draugiem: viens saka, šķiet, ka esam prom mūžību, otram ir sajūta, ka mēs braucām prom tikai vakar. Kā mēs paši jūtamies? Es nezinu, it kā tiešām braucām prom tikai vakar, bet tā diena, kad pavadījām pirmo nakti Lietuvā, šķiet kā gadu sens notikums. Es mazliet pastāstīšu, kā mēs nosvinējām pirmo mēnesi prombūtnē un septiņus mēnešus pēc apgredzenošanās.
Tātad piestājām kalnos Rumānijā, aptuveni 700 metru augstumā, un ieturējām, šķiet, visglobālākās svētku vakariņas, kādas jelkad ir baudītas. Svētku vakariņas mums nozīmē šķīvi, kurā iekšā ir arī gaļa, jo, lai iekļautos budžetos, piespiedu kārtā kļūstam par veģetāriešiem. Kas arī nemaz nav slikti.
Kāpēc vakariņas ir visglobālākās? Tāpēc, ka melnos rīsus un Sičuanas piparus esam atveduši no Ķīnas, salātos izmantoto garšaugu olīveļļu mammīte atveda no Itālijas, gaļai pievienotos čili piparus Eglienu Ineta atveda no Meksikas vai Teksasas, īsti neatceros, rīsiem pievienoto harissu (piparu pasta, kas īpaši iecienīta Tunisijā) Līga Māķēna pagatavoja, izmantojot Kenijā iegādātus asos piparus, salātos izmantoto sumaku Anete Jirgensone atveda no Turcijas, bet mērces pagatavošanai izmantoto medu mums iedāvināja Sabīne Košeļeva no Latvijas.
Par muzikālo pavadījumu tikmēr rūpējās Seržs Geinsbūrs un Džeina Birkina no Francijas un Lielbritānijas. Fonā klusi šalca Rumānijas kalnu upe. Skaidrs, ka šajā idilliskajā brīdī čivināja arī putni, kas, visticamāk, no kaut kurienes ir atmigrējuši. Pēc maniem aprēķiniem, pārstāvēti četri kontinenti!
Ko mēs ēdām?
Melnie rīsi ar medus un sojas mērci: Katlā apcepu sīpolus ar Sičuanas pipariem, mazliet vēlāk pievienoju melnos rīsus, apcepu, un pievienoju ūdeni un trīs naža galus harissas. Atstāju vārīties.
Tikmēr sagriezu cūkgaļu, mazliet iemarinēju sojas mērcē (pirkta Ukrainā), Meksikas vai Teksasas čili piparos, sālī un citronu sulā. Liku pa gabaliņiem cepties uz pannas.
Pagatavoju salātus: visparastākās salātu lapas kopā ar lokiem, gurķiem, tomātiem. Pārlietas ar olīveļļu, mazliet sojas mērces un labi daudz sumaka.
Pagatavoju mērci rīsiem: medu kopā ar sojas mērci, citronu sulu un mazliet tobasco mērces sajaucu kopā un pārlēju izvārītajiem rīsiem.
Par interjeru mūsu svētku vakariņu norises vietā parūpējās māte daba, kā arī govis sadarbībā ar zāli.
Labu apetīti un saldu miegu! Nupat visa ģimene izsekojam jums pa pēdām…Tagad būs interesanti salidzināt Jusu iespaidus par Rumāniju ar mūsējiem. Pagājušajā gadā drusku pabijām arī tur.Gaidam nākošos aprakstus!!!
Ziedoju Jums mazliet naudiņas. Pretpakalpojumā gaidīšu aprakstus par Melnkalni (ja vien tur būsiet), jo septembra beigās plānojam turp doties. Arī mēs ar vīru ceļojam līdzīgi- ar savu auto, pa pašu izvēlētām apskates vietām. Tādēļ liels paldies Jums un citiem, kas dalās ar saviem iespaidiem un pieredzi, jo tas palīdz sava ceļojuma plānošanā. Ar
īpašu interesi lasīšu par Rumāniju, jo bijām tur caurbraucot uz Bulgāriju. Neko daudz gan trijās dienās neredzējām (ļoti daudz laika paņēma pārbraucieni), bet slaveno Transfagarašan (ceru ka nosaukums pareizs) ceļu gan izbraucām, tas bija iespaidīgi. Tā kā pie mums Latvijā siltums vēl joprojām kavējas, ir patīkami caur Jums pabūt siltākās vietās!
Lai Jums veicas un starpgadījumi(bez tiem neiztikt) tikai pozitīvi!
Vai Jūsu plānos ir Turdas apmeklējums? Noteikti iesaku apskatīt Turdas sāls raktuves. Pasākums nav dārgs , bet iespaidīgs gan.
Skaisti, lai jums radosh ari nakamais menesis 🙂
Tik ilgi sataupījāt Teksasas piparus!! Uhh.. Izklausās pēc ļoti īpašām vakariņām. Superīgi, Karinčik!!
Es jau tādu laiciņu atpakaļ gribēju pajautāt, kāpēc augšā nav atsevišķas sadaļas ar nosaukumu “Ko mēs ēdam”? Šitie ieraksti kaut kā paslīd garām nepamanīti, ja vien apzinīgi neizpēta visu karijs.lv.
Iesaku vairāk lepoties ar savām pavārprasmēm! Neslēp sveci zem pūra, kā sacīt jāsaka 😀