Izveidot blogu, lepni par to paziņot visai pasaulei, un tad tajā neko nerakstīt ir kā laist pasaulē bērnu, bet nedot viņam ēst. Varbūt tas nav veiksmīgākais salīdzinājums, tomēr atminos, ka pēc karijs.lv palaišanas secināju – to mēs radījām kopā ar Hariju, tātad tas ir mūsu bērns. Tātad mēs nebarojam savu bērnu. Kāpēc mēs to nebarojam? Labi, labi, pastāstīšu.
Izrādās, ka gatavošanās ceļojumam ir vēl viens pilnas slodzes darbs. Esam pārāk veci, lai dotos prom bez plānošanas, gatavošanās un nobriešanas.
Šobrīd esam uzsākuši aktīvi vakcinēties. Diemžēl gan ciešam no vakcīnu izraisītajām blakusparādībām un abi jau otro dienu dzīvojamies ar sāpīgām padusēm. Imūnsistēma cīnās, tas ir labi, tas nozīmē, ka esam dzīvi un drīz varēsim braukt. Vispār vakcīnas baigi dārgās, stulbi.
Tuvākajās dienās pastāstīsim, kāpēc nevarēsim visu maršrutu izbraukt ar automašīnu, saliksim fotogrāfijas ar mūsu automašīnas pārtapšanu par pagaidu mājām pusgadam. Padalīsimies arī par mūsu pieredzi ar vīzu kārtošanu. Nekas gan vēl nav nokārtots, mūsu pases ir kaut kur Varšavā (cerams) un ar lūdzošām acīm lūr uz Pakistānas vēstniecības klerkiem.
Vēlamies arī pateikt paldies visiem cilvēkiem, kas mums palīdz, atbalsta, dod padomus un tic, ka mums viss izdosies. Vispār šajā savā dzīves posmā esmu sapratusi, ka man apkārt ir tik daudz labu cilvēku, bet par to pastāstīšu citreiz. Kad sēdēšu kaut kur jūras krastā un vārdi virknēsies raitāk nekā tagad.
Tātad uz drīzu saredzēšanos!
jums tas fonts ir pārāk maziņš, grūti salasīt, vimsaz pēc pudeles vīna …. grūti
p.s. bilde drausmīga
Ja izlemjat iekļaut Libānu savā maršrutā,ar prieku sarunāšu jums tur naktsmājas. Vīzu iebraukšanai nevajag, izsniedz uz robežas.
lai kas arI jūsu dzīvē notiktu….lūdzu atceraties……nekad,nekad,nekad nepadodaties.Ar cieņu un vēlot veiksmi sveicie
ni no Talsiem Astrīda#Juris……
Jūs esiet iedvesmojoši! Novēlu Jums mīlestības pilnu ceļu 😉