Vēl pavisam pēdējā nedēļa Indijā, goda vārds! Šī, starp citu, atkal bija puslīdz normālā nedēļa – valsts ziemeļaustrumos ļaudis tik bieži tūristus nav redzējuši, tāpēc sāk palikt jaukāki, draudzīgāki un visādi citādi skaistāki. Kā jau droši vien nojaut no galvenās bildes, bez jaukajiem ļaudīm šonedēļ vēl satikām arī degunradžus (Indijas degunradžus latīniski sauc Rhinoceros unicornis, tāpēc rakstam tāds nosaukums, neko neesmu pats izdomājis, labi?) un kaudzīti citu zvēru. Tos tad visus varēsi redzēt bildēs, labi? Bez tiem redzēsi vēl kaudzīti citu dzīvnieku – indiešu krāpniekus, haha! Labi, labi, es jau vairs neturu uz viņiem TIK ļaunu prātu, gribu tikai paķircināt visus Indijas aizstāvjus.
Un, jā, es zinu, ka iepriekš solīju, ka jau šonedēļ pārvāksimies uz Mjanmu, bet nekā! Kaut kas bija nojaucies manā galvas kalendārā, un izrādās, ka šī nedēļa beidzas vēl divas dienas pirms Indijas pamešanas. Tātad, ja galīgi neesi Indijas cienītājs, šo atskaiti neskaties, nākamajā izlaid pirmās divas dienas – un būs Mjanma! Urā, beidzot tiksim prom no šīs elles!
Forša atskaite! Te jau bildēs pa visam cita Indija gandrīz vai. Uz to Dārdžilingu gribētos aizbraukt. Tas autobuss gan bēdīgs, man Nepālā bija arī tāds ne pārāk, bet tomēr kādas 5x labāks, hehe.
Par to vilciena logo, nedomāju, ka viņi vienkārši tāpat izdomāja “nospert”. Indijas vēsture un vilcienu attīstība saistīta ar Lielbritāniju, pat nezinu kas viņiem tur vispār tagad būtu, ja nebūtu angļu kolonizācija bijusi. Vilciens diezvai būtu 🙂
Siers, o jā… esmu cienītājs. Sieru varu ēst laikam jau katru dienu, nekad neapniks. Āzijā ar to ir kā ir… Ķīnā diez ko nebija izplatīts, redzēju tikai dārgajās bodēs.
Pizza Hut esmu ēdis Ķīnā – diez ko nepatika. Varbūt nemācēju pasūtīt “pareizo” picu.
Vēl es domāju, nez cik viņiem tas sandalkoks ir palicis valstī, ja tur katru dienu visu laiku bezjēgā dedzina. Un kā viņi viņu iegūst – vienkārši jebkurš kurš iedomājas būt par mega biznesmeni var atrast kādu vietu kur tas aug, un cirst nost?
Kādu GPS offline karšu programmu telefonā izmantojat? Man patīk Osmand+.
Uz Dārdžilingu braukt vajag, jā! Tikai ārkārtīgi svarīgi ir izvēlēties piemērotu sezonu. Braucot uz Dārdžilngu, var piemest maršrutam arī šo to no Ziemeļ-austrumu štatiem. Mēs gan dažādu apstākļu vadīti bijām tikai Gauhātī un Imphalā, bet tur ir vēl un vēl, ko redzēt. Par Imphalu pastāstīšu smalkāk nākamnedēļ.
Tā angļu kolonizācija ir diskutējama lieta – pirms britiem tur bija Moguli, un viņi jau valdīja stingri un labi. Protams, industrializācija nenotika tādos tempos kā Eiropā, cilvēktiesības un citas lietas arī, bet domājams, ka izglītotie musulmaņu vadoņi būtu varējuši uzbūvēt kaut kādu pasaules mērogā puslīdz konkurējošu valsti. Hinduistus pieliktu pie melnā darba un gan jau tā lieta aizietu! Bet par stacijām un to logo piekrītu – kaut kā neienāca prātā, hm.
Runā, ka sandalkoku esot salīdzinoši vienkārši audzēt (tas ir pusparazītisks, tā kā prot paņemt vajadzīgās barības vielas no citiem augiem), un 5-6 gados jau var izveidot normālu plantāciju. Tā kā visādi mūža meži gluži ārā jācērt nav. Es gan nešaubos, ka slinkie indieši tieši to arī pa kluso dara. Turklāt sandalkoks pie tiem gātiem ir pats dārgākais variants, to nemaz tik bieži arī neizvēlas.
Maps.Me. Jaunākajam apdeitam gan man kaut kas noticis slikts – vairs nevaru saglabāt kartes SD kartiņā, bet telefona atmiņa par īsu. Visādi citādi – ļoti apmierinoša lietotne. Te, Taizemē, mierīgi lietoju google maps. Mobilais internets gana lēts, tad tā var atļauties.
Super, jūs esat malači- ceru kādreiz realizēt apmēram šādu maršrutu……he….he…, ja ļaus veselība
Dod ziņu, kad veselība gatavībā! Padalīšos pieredzē 🙂
Compre o SIII. Ou aguarde por novos aparelhos. SIII está com dificuldade para custom rom com project butter funcionando 100%. Mas tem uma grande comunidade, e isso é um grande ponto positivo.
Pingback: Nedēļas ierakstu izlase #10 - Stacija
Vispār, tūristu vilciena aplim Dārdžilingā galīgi nebija ne vainas. Bet, ja gribējāt braukt tajā dienā, kad bildēts, izskatās, ka bija mākoņains un jūs īpaši daudz neko neredzētu… Skatos, ka uz Tiger Hill nebijāt?
Mums septembrī gāja kaut kā tā 🙂 http://sapnumedniece.lv/dardzilinga-pie-tejas-kas-aug-makonos/
Aha, Tavu rakstiņu lasīju jau kaut kad senāk, pirms paši tur nonācām. Izpēte taču jāveic!
Kā jau minēju, mēs iekūlāmies galīgā nesezonā, tāpēc vilcieniņš (turklāt par to mežonīgo cenu) īsti līdz galam neiekārdināja, un tas pats ar Tiger Hill. Ko tur augšā darīt, ja tālāk par izstieptu roku nevar redzēt?
Bet vienalga Dārdžilinga (kopā ar Imphalu) man bija vismīļākā vieta no visām Indijas vietām!
Mēs bijam galīgi nesezonā, bet no rīta paveicās, bija pilnīgi skaidrs 🙂 Vilciena biļeti pirku jau iepriekš internetā, kaut kā nelikās baigi mežonīgi Tiger Hill + tempļa un Batasia loop apmeklējums noteikti bija dārgāks un vismaz torīt Batasia Loop redzējām kalnus visā krāšņumā.
Bet piekrītu, ka Dārdžilinga bija vislabākā, man tāpat 🙂
Es tieši biju saklausījies, ka septembris ir labākais laiks, kad tur doties. Marts-Aprīlis un Septembris-Oktobris. Nu, jebkurā gadījumā, janvāri neiesaku.
Par tām izmaksām mums ir bišķiņ atšķirīga pieeja – mums uz abiem dienas budžets ir 20 eiro, tas ir 10 eiro katram – citādi jau ilgtermiņa ceļošana nesanāk. Tajā ietilpst arī nakšņošana, transports, barība u.t.t. Tā kā arī lietas, kas nešķiet baigi dārgas, pēkšņi kļūst nepieejamas, ja tās jāiekļauj tik niecīgā budžetā. Prioritātes!
Nu jā, par 10 eiro dienā nesanāk gan vilciens, tas skaidrs.
Septembris nemaz neskaitās labākā sezona, jo tad musoni citreiz ir beigušies, citreiz nav, kad mēs bijām ap padsmitajiem datumiem, tur tuvu nekas nebija beidzies. Viņi pat līdz oktobrim mēdz būt. Sezona skaitās oktobra beigas – februāris, jo tad ir visskaidrākās debesis, bet decembrī – februārī saka, ka mēdz būt ļoti auksti (jo tur nav centrālās apkures). Pavasarī (marts-aprīlis) zied rododendri. Principā tieši ziemā vajadzētu būt labākajai redzamībai, bet jums droši vien nepaveicās 🙁 Vēl, tas, ka Dārdžilingā ir mākoņi, ne vienmēr nozīmē, ka tie ir Tiger Hill – jo tā ir augstāk.
Skatos, ka Harijs jau ierakstījis trāpīgu komentāru pie http://unaspasaule.lv/2016/04/02/indija-2-agra-un-tadzmahals/ , es pilnīgi piekrītu izteiktajam sarkasmam.
Kaut kā man liekas, ka indieši nesaprot, ka viņi ar savu stulbo šmaukšanos/mānīšanos manieri parāda sevi negatīvā gaismā kā nāciju kopumā. Man bija gadījums pirmā Ķīnas brauciena laikā. Tikko iebraucām Pekinā no lidostas, izkāpām no autobusa, sākām štukot uz kuru pusi ir mūsu hostelis, uzreiz vietējais ķīnietis/rikša klāt – davai viņš aizvedīšot pa 15rmb. Sākumā negribējām, bet nu viņš bija uzstājīgs. Toreiz vēl telefonu ar gps nebija. Sen tas bija. Nu labi, lecam iekšā viņa ratos un šis priecīgs ved. Un tad sākās – aizveda ne līdz pašam hostelim un pie tam tā kā mēs bijām 2, paprasīja no katra nevis 15rmbs, bet 50 (angliski jau 15 un 50 skan ļoti līdzīgi vai ne, viņš esot uzreiz teicis 50, jā jā, kā tad).
Tā kā toreiz bijām jauni un zaļi, samaksājām tam zellim katrs prasītos 50rmb, bet turpmāk visa brauciena laikā no rikšām izvairījāmies dēļ šī 1 negodīgā cilvēka. Ticu, ka Ķīnā ir sastopami arī godīgi rikšvedēji, bet mums bija vienalga – šis 1 gadījums sabojāja visu iespaidu par rikšvedējiem. Indijas gadījumā, indieši sabojāju savu tēlu vēl trakāk.
Var jau būt, ka viņiem ir vienalga – jo ir liela varbūtība, ka pēc laika atkal un atkal nāks kāds jauns “pirmās reizes” tūrists, kur varēs apčakarēt.
Jes, jes, tas jau viss darbojas tikai un vienīgi uz “pirmās reizes” tūristiem. Un tā kā tik varenos tūrisma galamērķos tādu tūristu ir miljoniem un pat desmitiem miljonu, tad nav jau grūti arī upuri sev piemeklēt. Tajā pašā Indijā, nonākot mazākā pilsētā, kurā nav neviena svarīga tūrisma objekta, ļaudis ir pavisam normāli, mīļi un jauki.
Lasu Indijas rakstus un nevaru beigt priecaaties. 1:1 atspogulo manu pieredzi Indijaa. Var jau teikt, ka nekas taa neiepriecina latvieti.., bet iisteniibaa prieks, ka neesmu vieniigaa vecaa iignja kas neprot noveerteet apgaroto un sevis mekleetaaju meku 😀 😀 😀
Par manu mazliet īgno pieredzi Kalkutā man tauta skaties.lv sakomentēja pilnīgus murgus, man jau likās, ka tikai es nesēžu aiz laimes ommm par visu, kas tur notiek 🙂 Vai es būtu braukusi uz Indiju, ja zinātu, ka būs tā? Protams, un kaut kā tā, kā gaidīts arī bija. Bet tas nenozīmē, ka viss tur pieredzētais ir ok un baigi forši.
Izlasīju Tavu skaties.lv rakstu.
Ļoti patika spridzinošais teikums: “Mūs aizved arī uz Kalkutas botānisko dārzu. Man šķiet, ka šis botāniskais dārzs varētu būt skaistākais pasaulē, ja vien tas būtu bijis kopts pēdējos četrdesmit gadus.”
LABS!
Tā arī bija… un visi paan apspļaudītie pieminekļi arī nelikās normāli.
Pārsvarā visi satiktie ceļotāji, kuriem Indija ir tikai daļa no garāka ceļojuma, ir vienisprātis ar mums, ar visiem, kas ir bijuši Indijā, vienmēr atrodas kas kopīgs, par ko parunāt 🙂
Tos “apgarotos” Indjias mīlētājus parasti satikām tikai pašā Indijā. Nu, un varu iedomāties, kāpēc – Indija tomēr ir krāsaina, haotiska, trokšņaina, ar interesantu virtuvi, etc, etc, nepavisam kā mājās Eiropā, Amerikā vai vienalga kur. Viss kā kārīgā ceļojuma galamērķī jābūt. Bet, ja sanāk pabraukt arī pa kamiņvalstīm, tad var redzēt, ka citur ir tikpat inčīgi, ja ne vēl inčīgāk, visas krāsiņas, objektiņi, daba, u.t.t., tikai bez pretīgiem krāpniekiem un necilvēcīgas attieksmes. Ārpus Indijas esmu saticis precīzi vienu Indijas mīlētāju, hehe.
Starp citu, šķiet, jāievieš apzīmējums “karija nedēļa” .:)
1 karija nedēļa ir aptuveni divas parastās nedēļas.
Tie sūrie banāni droši vien bija plantāni, kurus parasti cep vai vāra.