Maija brīvdienās brauciet uz Lietuvu un uz Poliju arī!

Esam Varšavā un mums ir totālākā vasara. Viss zied, lapas izplaukušas un ir ļoti silts. Joprojām nespējam pierast, ka nekur nav jāsteidzas. Ai, biju izdomājusi, ko teikšu, bet kaut kā nerakstās, gribu pievērt acis un sildīties saulītē.

Ja vēl neizdomājāt, ko darīt maija brīvdienās, brauciet uz Lietuvu! Es nezinu, vai siltais laiks un neizmērojamā brīvības sajūta, bet kaimiņos šķita ļoti jauki. Apmeklējām divus brīvdabas parkus un pastaigājām pa Viļņu. Viss skaists, sakopts un zaļš.

Pirmā īstā apskates vieta mums bija “Europas parkas”, kuru, ja vien ne mana iespēja tikt iekšā par velti ar preses karti, nevarētu atļauties. Ar visām iespējamajām atlaidēm studentiem Harijs tika iekšā par 7,21 Eur. Parkā izvietoti daudzu valstu mākslinieku laikmetīgie objekti. Tie, kas kaut ko saprot no šādas mākslas, būs priecīgi. Mēs arī bijām priecīgi, bet gan jau citu iemeslu dēļ.

Tā kā mums nekur nav jāsteidzas (joprojām grūti pierast), Viļņā vēsu mieru sameklējām bezmaksas stāvvietu, lai necirstu robus mūsu desmit eiro dienas budžetā. Fū, es taču nemāku rakstīt ceļojumu aprakstus, nu! Piedodiet, ka viss tik neveikli un samocīti. Labi, turpināšu. Viļņa mierīga pilsēta – tur joprojām ir vecie trolejbusi, uz ielām breiko jaunieši un vecpilsētā pastaigājas panki. Rīga, salīdzinot ar Viļņu, ir galvas tiesu mūsdienīgāka vai drīzāk hipsterīgāka.

Ja kas, pirmo reizi mazgāju matus izlietnē. Bija diezgan ērti, bet ieziest un vēlāk skalot ārā kondicionieri nesaņēmos.

120 kilometru tālāk uz dienvidiem no Viļņas apmeklējām “Grūtos parkas” – dažādu padomju laika pieminekļu, ļeņinekļu un staļinekļu “noliktavu”. Un atkal viss tik skaists, preses karte dod iespēju nemaksāt sešus eiro par ieeju, viss smaržo un zeļ. Ļeņins noteikti ir sajūsmā, ka okupāciju pārdzīvojusī tauta viņa pēcnāves maskas, krūšu tēlus un pārējās ķermeņa daļas salikusi tik skaistā vietā. Lietuvieši gan, šķiet, mazliet paironizējuši – līdzās izvietots arī neliels zooloģiskais dārzs ar dīvainiem baložiem, gaiļiem, vistām un mīļu, bet putekļainu zebru. Ik pa brīdim parkā skanošajā padomju mūzikā ar savu dziesmu iejaucas arī kāds gailis un nelabā balsī iebļaujas strauss. Noskaņa interesanta.

Tālāk vēlos atvainoties Polijai, ka vienmēr to esmu uzlūkojusi tikai un vienīgi kā tranzītvalsti, jo Varšava ir ļoti skaista un, kā teiktu ceļojumu bukleti, pilsēta ar noskaņu. Jau atkal atradām bezmaksas stāvvietu un paklaiņojām pa pilsētu. O, pie mums pienāca patusēt kaut kādi poļu jaunieši, grib nofigačīt mazliet elektrības savai kamerai. Labi, poļi, ņemiet ciet! Tā, turpināšu.

Tātad Varšava ir jauka, arhitektūra piesien aci, cilvēki mētājas pa parkiem, soliņiem, atpūšas un daudz smēķē. Uroda, kā teiktu poļi! Ja jums maija brīvdienām vēl nav plānu un ir iespēja mazliet aizmukt no dzimtenes, tad brauciet arī uz Poliju. Gan Lietuvā, gan Polijā gar ceļa malu ik pa brīdim redzami ezeri ar sakoptām atpūtas vietām, laipiņām un skatu torņiem. Tāpēc brauciet, ja?

Šorīt arī saņēmām Pakistānas vīzas, bet tā komunikācija ar birokrātiem ir ļoti tipiska – tikai pirms pāris dienām uzzinājām, ka ar šo vīzu Pakistānā mums jāiebrauc trīs mēnešu laikā kopš vīzas izsniegšanas termiņa, bet tas mums nemaz neder, tāpēc Turcijā mēģināsim tikt pie jaunas. Cerams, ka tādā veidā neiztērēsies vīzām paredzētās lapas pasē. Pēc manis stāstītā noteikti rodas iespaids, ka Pakistānas vīzu dabūt var ļoti ātri, bet nē, nē, nē, pases uz Varšavu bijām jau nosūtījuši pirms mēneša. Protams, pa parasto pastu, kas īsti nemaz nav atļauts, bet viss beidzās labi.

Bijām iecerējuši jau šodien (otrdien) doties tālāk uz Ukrainu, bet apdrošināšana automašīnai mums ir tikai no rītdienas, tāpēc vēl vienu naksniņu pārlaidīsim kaut kur Polijā.

Tā, ar šo es arī savu atskaiti par paveikto beigšu, drīz jādodas gatavot vakariņas, kamēr vēl ārā gaišs. Tālāk ziņošu no Ukrainas mierīgās daļas un Karpatu kalniem, ja būs iespēja tikt pie daudz maz sakarīga interneta.

Maija brīvdienās, ja jums vēl nav plānu, brauciet uz Lietuvu un uz Poliju arī!