Lai gan jau kādu nedēļu esam Indijā, cītīgi turpinu strādāt pie iekavētā. Tā kā atkal esmu sarīkojis Ķīnas armijas cienīgu bilžu parādi (ja nu kāds nesaprata manu rēbusiņu: Ķīnas Tautas Republikai ir vislielākā armija pasaulē, tāpat kā manai galerijai – bildīšu), netērēšu vēl liekus burtus šeit, labi?
Tātad – otrā un dullākā nedēļa Pakistānā. Īsumā – redzējām daudz nabagus un nabadzības, un pēc divu nedēļu nemitīgas aprūpes beidzot nostājāmies uz savām kājām.
Super fotostāsts! Varbūt tāpēc, ka tik ilgi gaidīju, bet droši vien tāpēc, ka tik lielisks stāsts un bildes! Paldies! Un lai jums abiem labs 2016.gads, turpinot ceļu!
Paldies! Ļoooti izzinoši un pamācoši arī… Lai Jums labiem pārsteigumiem (ar kurierm noteikti dalīties) bagāts Jaunaias gads un veiksmīgu turpmāko ceļošanu!
Man gan nekad nav nācies sastapt hidžru! Es vienā Rīgais Laikā salasījos rakstu par hidžrām un tad bija pat bail viņus satikt! Ja viņiem neiedodot naudu, tad varot tikt pie liela smaga lāsta…brr..
Aha, īpaši bieži viņi ierodoties kāzās, un tad visi kā traki met viņiem/viņām naudas virsū, lai tikai izbēgtu no jaunā pāra nolādēšanas. Tā kā es no lāstiem nebaidos, mierīgi uzlūkoju viņus. Gandrīz vai gaidu, kad kāds palūgs naudiņas, lai varu aprunāties par interesējošajām tēmām.
Paldies, kā vienmēr, ļoti interesanti! Sasmējos par apzīmējumu – garais sinepju vērotājs:)
Paldies, visu rītu aizrautīgi skatījos bildes un lasīju…
Pa laikam smējoss, pa laikam aizdomājos …
Atkal pilnīgi neparedzamas un interesantas lietas…
Laimīgu arī jums Jauno gadu!
Smagi palika lasot par kjiegjelu taiSiitaajiem,
tas resnais vergturis vel 1000 naakoshajaas dziivees buus ellee.