Vakarā Ļena atnesa mums mammas (vai omītes) sālītos gurķus, aizveda mūs uz mežu un iekūra ugunskuru, pie kura sildīties, kamēr dzeram Medovuhu. Medovuha TIK garšīga, ka nākamo dienu pilnīgi pazaudējām, neko vērtīgu nesanāca paveikt, jo velnišķīgas paģiras. Nezinu, vai pie vainas Medovuha vai vēl pēc tam nopirktais šņabis. Bet neko nenožēloju – tā taču arī daļa no ukraiņu kultūras. Ceru, ka turpmāk šādus kultūras aspektus pētīt nenāksies bieži 🙂