Ja es atzīmētu katru reizi, kad mums uzdod jautājumu „kur tas ir?”, šķiet, būtu iztērējusi vismaz četrus pieklājīga izmēra blociņus. Bet ko lai dara, ja tieši ar jautājumiem par izcelsmes zemi visbiežāk tiek uzsāktas visas sarunas ceļojumos un tā ir sagadījies, ka nāc no mazas, ne pārāk zināmas valsts ar smieklīgu iedzīvotāju skaitu. Es, protams,…
Sveicināti! Nemitīgais karstums zog arvien vairāk un vairāk spēka, līdz ar to mums pašiem paliek pavisam maz, tāpēc arī arvien mazāk un mazāk paspējam izdarīt. Karstāko dienas laiku (no apmēram 12 līdz apmēram 17), kā īsteni dienvidnieki, cenšamies pavadīt ēnā, zem kokiem, aiz ēkām, ūdenī, kalnos, lai vismaz kaut kā saglabātu enerģijas paliekas. Bet pārējā…
Čau, čau. Kā jau Karīna nupat stāstīja, uz dažām dienām mēs bijām galīgi nozuduši ciematos un kalnos, nekādu internetu, nekā. Un tā kā šodien, kad domājām, ka esam izmukuši no karstuma, norbaucām atkal lejā, atklājās, ka laukā ir 43 celsiju grādi, sēžam kondicionētā kafejnīcā un rakstām rakstus. Tāpēc pieņemu, ka atkal kaut kāda informācija/bildes varētu…
Trivializējot Balkānu valstu vēsturi, tieši serbi ir tie, kas pamanījušies pamatīgi sadot pa murmuli gandrīz visiem saviem šobrīd jau neatkarīgajiem kaimiņiem, tāpēc tagad esam Serbijas galvaspilsētā Belgradā, lai klausītos, kas viņiem par visu šito sakāms. Pirms nonākt Serbijā, pastāstīšu, kā mums klājās Bosnijas un Hercegovinas (BiH) galvaspilsētā Sarajevā. Vispār jau diezgan varena pilsēta, jo 1914.gada…
Sveicināti, dārgie biedri! Neskatoties uz to, ka iepriekšējā nedēļā trīs dienas pavadījām atpūšoties un neko nedarot, vienalga man sanāca diezgan pieklājīgs bilžu blāķis – šoreiz kopā 104 bildes. Tas ir vidēji gandrīz piecpadsmit bildes dienā! Ārprāts! Attaisnojošais iemesls – bijām vairākos UNESCO pasaules mantojuma objektos, kā arī pēc ilgāka pārtraukuma atkal esam pametuši Eiropas Savienību. Un…
Esam Bosnijas un Hercegovinas (BiH) galvaspilsētā Sarajevā. Šobrīd ir Ramadāns – islāma kalendāra devītais mēnesis, kad islāmticīgie dienas gaišajā laikā atturas no visiem miesas priekiem, arī ēšanas un dzeršanas. Man vienmēr šķitis, ka neēdis cilvēks ir dusmīgs cilvēks (varbūt tieši tāpēc vairākās pasaules valstīs, satiekot paziņu, parasti apvaicājas „vai tu jau esi ēdis?” mums tik ierastā…