„Viņa taču pēdējā mēneša laikā nav ievietojusi nevienu ierakstu,” šodien mans vīrs un pašpasludinātais mūsu bloga galvenais redaktors Harijs paziņoja hostelī sastaptai šveicietei Minai, kura vaicāja, vai mums ir ceļojuma blogs. Iespītējos un sāku rakstīt, taču grūtāko daļu tāpat atstāšu uz rītdienu (neuztvert burtiski). Grūtākā daļa ir tā, kur nāksies pastāstīt, kāpēc mūs ar Gruziju…
Jau trešo dienu esam Albānijā. Un reizē jau trešo pēc kārtas gulēsim īstās gultās! Vairāk par īstajām gultām iepriecina fakts, ka no rīta var pagulēt ilgāk, pamosties un elpot, kas, guļot automobilī pēdējās dažas nedēļas nav bijis iespējams. Āprāts, kā man patīk sūdzēties! Īstenībā viss ir ļoti labi! Labi ir arī tad, kad mostamies nosvīduši un…
Sveicināti! Nemitīgais karstums zog arvien vairāk un vairāk spēka, līdz ar to mums pašiem paliek pavisam maz, tāpēc arī arvien mazāk un mazāk paspējam izdarīt. Karstāko dienas laiku (no apmēram 12 līdz apmēram 17), kā īsteni dienvidnieki, cenšamies pavadīt ēnā, zem kokiem, aiz ēkām, ūdenī, kalnos, lai vismaz kaut kā saglabātu enerģijas paliekas. Bet pārējā…
Esmu slikta un slinka rakstītāja, skatos, mans pēdējais ieraksts bijis pirms divām nedēļām, tāpēc tagad nāksies atskaitīties dubultā. Šobrīd esam Melnkalnē, kurā, kā izklausās, kādreiz varētu būt jāpiedzīvo referendums par otro valsts valodu. Paši zināt, par kuru. Es zinu, ka izklausīšos pēc nelietes, jo draugi Latvijā šobrīd salst nost un noteikti labprāt mainītos ar mums…