Tā kā šodien aprit apaļš mēnesis, kopš pēdējā raksta publicēšanas kvortālā karijs.lv, saskatu nepieciešamību atgādināt par sevi. Jā, mēs joprojām esam dzīvi, bet, izrādās, atbraucot mājup pēc tik ilgas prombūtnes, iejušanās atpakaļ parastās dzīves ritmā nav nemaz tik viegls uzdevums. Dzīvoklīti jau bijām sameklējuši laicīgi (dzīvojam 17 kvadrātmetros, agrāk nemaz nezināju, ka tik mazas platības dzīvokļi vispār pastāv; kad būsim pabeiguši iekārtošanos, parādīšu arī bildes, labi?), tāpēc domāju, ka varēšu pāris pirmās pēcatgriešanās nedēļas vienkārši satikties ar draugiem, ģimenēm, paziņām, parakstīt karijā, kaut ko bišķi piekrāsot mazajā dzīvoklītī, nopirkt jaunu rīvi, varbūt kādu bļodiņu, bet, nu, tā pa lielam vispār tikai laiskoties. Pēc tam jau tā kā būtu laiks sākt meklēt darbu, mesties atpakaļ budžeta atjaunošanā u.t.t.
Pēc 443 dienu prombūtnes ierodamies dzimtenē
Īstenībā ir pavisam citādāk – apkārt ir jau trīs nedēļas, un, lai gan nevienu brīdi tā pa īstam nesmu laiskojies, dzīvoklis stāv puspabeigts, draugi pussatikti, un par darbu vispār pat nav vērts runāt! Kur palicis viss laiks?! Tikai nepadomā, ka esmu aizmirsis par tevi, mazo karijs.lv lasītāj! Lai gan varētu izskatīties, ka blodziņš viss tāds aizaudzis zirnekļu tīkliem un noputējis, aizmugures apcikrņos nemitīgi rit darbs – datu apkopošana un citi mazsvarīgi sīkumi. Un ja jau esmu par to sācis runāt –
Par izmaksām. Tiem, kas slinki lasītāji, pateikšu visu īsi un konkrēti – kopā viss šis projektiņš izmaksāja 13371 eiro. Sadalot pa dienām, sanāk, ka katrs tērējām €15,09 dienā. Tas ir par visu, visu – ēdienu, transportu, gulēšanu, apdrošināšanām u.t.t. Tiem, kas čaklāki (vai arī labprāt grib ielīst dziļāk mūsu kabatās), piedāvāju iepazīties ar mazliet smalkāku pārskatu tvortāla izmaksu sadaļā.
Viss mūsu budžets vienā fotogrāfijā
Par maršrutu un attālumiem. Neviens nezina un nekad neuzzinās, cik kilometrus kopā esam nostaigājuši, nobraukuši un nokuģojuši. Mans tuvākais minējums ir „ļoti daudz”. Pirmajos piec-ar-pus mēnešos, kamēr auto reģistrēja visus tajā nobrauktos kilometrus, kopā saskaitījās 21 239, tam klāt vēl nāk nepieskaitītie kājām noeietie simti (vai tūkstoši, kas to lai zina). Ja paskatās kartē, liekas, ka otrajā daļā vajadzētu būt daudzkārt vairāk par to – jau Krievijas vilcienos vien nobraucām ap 10 tūkstošiem kilometru, un vēl taču piedzīvots tik daudz visa kā cita! Aptuvenam priekšstatam par mūsu veikto ceļu, vari iemest aci karšu sadaļā. Citās (politiskākās nekā garuma) vienībās – kopā paviesojāmies 31 valstī, divos starptautiski tā ne visai ieredzētos valstiskos veidojumos un vēl arī Honkongā. Nezinu, pie kā Honkongu pieskaitīt būtu viskorektāk.
Par draugiem, paziņām un visiem pārējiem. Joprojām labprāt pieņemsim visvisādus uzaicinājumus un ciemos uzprasīšanās uz tēju, kafiju, sulu, zupiņu vai vienkārši tāpat papļāpāt. Starp citu, mūs tā pavisam publiski var satikt arī nākamceturtdien (4. augustā; plkst. 19:00) Rīgas Veikparkā, Lucavsalā, tur notiks „Hiking in Latvia” organizētais stāstu vakars. Tādā stāstu vakarā rādīsim un stāstīsim par to, kā pavadījām pēdējo gadu. Domāju, ka tie, kas cītīgi lasa karijs.lv, noteikti neko jaunu neuzzinās, hehe.
Karīna un saullēkts pār Bromo (vulkāns Indonēzjiā). Šis foto nu jau izvazāts pa visiem medijiem!
Par kariju. Karijs.lv nevaid miris, kā jau vairākkārt kaut kad esmu minējis, plānoju novest visu līdz galam. Gan turpināt fotoatskaitīties par katru dienu līdz pat atgriešanās brīdim (pagaidām esmu iesprūdis pie Taizemes), gan sarēķināt visādus naudu un citus inčīgus ciparus. Cerams, līdz gada beigām iespēšu.
Par manu jauno darbu. Man tāda joprojām nav, tāpēc esmu gatavs uzklausīt jebkādus piedāvājumus. Paprasi, lūdzu, savam priekšniekam, vai nav kāda brīva vieta tūrisma nodaļā, labi?
Apsveicu ar atgriešanos! Kādas ir/bija sajūtas, atgriežoties Latvijā? Vai liekas, ka spēsiet ieiet “normālās sliedēs”, neimitīgi kaut ko jaunu neatklājot, nepiedzīvojot, neiemācoties, kas bija jūsu ikdiena pēdējā gada laikā? Vai nav sajūtas, ka pēc “budžeta papildināšanas” atkal nespēsiet nosēdēt mājās…?
Kaut kad jau, šķiet, šo teicu, bet ar tām normālajām sliedēm ir tā, ka tagad šķiet, ka nemitīgā pārvietošanās ir normālās sliedes. Darot kaut ko, jebko pietiekami ilgi, tas vienalga kļūst par rutīnu, tāpēc tagad tieši ir tā sajūta, ka darām kaut ko inčīgu, neparastu. Labi, man pagaidām nav darba, tāpēc varbūt neesmu tiesīgs tā izrunāties, gan jau dziedāšu citu dziesmu, kad būs jāiet darbā no deviņiem līdz sešiem, un visa kā darīšanai atliks tikai nedēļas nogales.
Visādi citādi, vienīgais, kas man šeit nepatīk, ir necilvēcīgais aukstums (arī lietus), un ļaudis, kas par visu varu izvairās no skatienu satikšanās un smaidīšanas 🙂
Ar atgriešanos!
Mani ļoti interesē, kā ir izmainījies Jūsu abu svars salīdzinot ar to, kāds tas bija tieši pirms aizbraukšanas. Samazinājies, palicis +- tāds pats vai pieaudzis, hehe? (Diezvai tas tagad ir noskaidrojams, bet pajautāt jau var).
Tīri sportiska interese, kā sveši un nepierasti ēdieni un cits ritms ietekmē svaru.
Izmainījies ļoti! Braucot prom, abi bijām bišķiņ resnīši, bet jau pēc pāris mēnešiem pazaudēju ap 20kg – No ~95 uz ~75. Pēc tam vairāku mēnešu garumā nokritās vēl līdz apmēram 70. Reku bilde izbraukšanas dienā un otra pēc pāris mēnešiem (pliko bildi izvēlējos ar nolūku, lai var redzēt, ka ribiņas spiežas ārā)
Man gan liekas, ka svars nokritās ne tik daudz pārtikas, kā fiziski aktīvās dzīves. Katru dienu tomēr nostaigājām tos 10-15 kilometrus, kamēr, mājās esot, tik vien kā līdz darbam un atpakaļ.
Tagad gan svars griezdamies aug atpakaļ 🙂
O! Cipari līdzīgi kā man – kā reiz man arī bija ~95-98kg un pašreiz ir 74.5kg (kas viduvēji nedēļas robežās “staigā” robežās ap 75-77kg). Tiesa gan, es tos 95 uz tagadējiem 75-76kg nedabūju nost ceļojot, bet tāpat mājās esot. Vienkkārši kādā brīdī izdomāju, ka vajag samazināt svaru un tad drastiski vienā brīdī kādas 2-3 nedēļas saku ēst mazāk. No sākuma baigi gribējās ēst, bet vēlāk bija OK. Svars samazinājās. Neatceros tieši cik laika prasīja, lai tiktu līdz tiem 75-76, nekāds īpašs mērķis jau man nebija, gribēju tikai lai svars būtu BMI normu ieteiktajā rāmī (kas ir arī izpildījies, tas ir pat zemāks nekā iesaka BMI, protams, ja neskaita japāņu BMI skaitīšanas metodi, priekš viņiem vēl joprojām nedaudz par daudz, hehe).
Priekš sevis jau esmu sapratis, kas dod to nevajadzīgo papildus svaru – manā gadījumā tā viennozīmīgi ir galvenkoārt gaļas ēšana – tā kā neesmu gaļas fanāts, tad mierīgi varu iztikt ar super mazu gaļas daudzumu un ikdienā labprātāk to neēdu vispār (vai nu tik cik ir zupās klāt tipveida ēstuvēs).
Neuzskatu sevi par nekādu tur vegānu vai eko-šmeko piekritēju, bet manā gadījumā gaļa noteikti nav primārais ēdiens, ko es izvēlos ikdienā (ja ir izvēles iespējas).
Nu un jā – faktiski vairs neēdu baltmaizi (jo negribās) un arī visādas tur kūkas, tortes, cepumus, saldējumus. Un nedzeru alu. Jo arī diez ko negribās.
Vēl atceros, ka pirms X gadiem, kad biju Dienvidkorejā un aktīvi ceļoju apkārt ~3 nedēļas (ieskaitot kāpelēšanu kalnos un garus pārgājienus), man arī svars jūtami nokrita (nav ne jausmas cik), bet toreiz atbraucot mājās visi uzreiz ievēroja, ka svars ir reāli samazinājies. Pēc tam gan pieauga atpakaļ. Tas gan bija ļoooti sen.
jazzy, formula ir pavisam vienkārša – svaru palielina ne gaļa, ne kartupeļi, ne šņabis, ne kola vai kaut kas cits, bet uzņento kalorijus skaits. Vari ēsti visu, kas tev ienāk prātā, bet neuzņem vairāk kaloriju neka patērē, un ar resnumu problēmu nebūs.
Diemžēl viss nav tik vienkārši! “svaru palielina ne gaļa, ne kartupeļi, ne šņabis, ne kola vai kaut kas cits, bet uzņemto kaloriju skaits. Vari ēsti visu, kas tev ienāk prātā, bet neuzņem vairāk kaloriju neka patērē, un ar resnumu problēmu nebūs.” Nevar est visu…jo ir lietas kas rada lielu apetīti, izjauc vielmaiņu. Jaunībā jau organisms tiek ar visu galā, bet pēc 30 sāk buksēt. Tad ir jāatsakās no sāls, cukura, saldumiem ikdienā un protams jāēd mazāk. Bet šī atsacīšanas sakārto vielmaiņu un samazina apetīti. Ar laiku nemaz vairs nav problēmu ēst 3-4 reiz mazāk kā agrāk. Vienkārši ēst mazāk un skriet utt, ir mokoši. Nevar jau visu laiku dzīvot diskomfortā! Bet te jau nav “svara vērotāju” forums. Kas attiecas uz ceļošanu un svaru – personīgi es ceļojot (pat ja nekāpju kalnos utt) svaru zaudēju, neskatoties uz to, ka sanāk ēst “nepareizos” produktus nepareizos laikos. Piemēram vēlu vakarā sarīties picu utt. Ceļojot, es vismazāk domāju par figūru un diētu, veselīgu dzīvesveidu.
Hmm, man gan likas, ka abās bildēs svars īpaši neatšķiras…
Bet, ja gribat saglabāt slaidās figūras, glabājiet tās jau tagad, jo svaru uzaudzēt var ļoti viegli, bet nomest – ļoti, ļoti, ļoti grūti. Man, kad pīpēju, svars bija ap 62 kg, bet pēc pīpētatmešas, kas rezultējās arī vielmaiņas sačakarēšanā, svars īsā laikā nemanot uzauga līdz ~90kg. Nu jau kādus 7 gadus gandrīz katru dienu nostaigāju vismaz 10km un ar pūlēm izdodas saglabāt svaru ap 73kg. Ja nestaigātu, drošii vien būtu vismaz 120kg… Tāpēc, ja gribat palikt slaidi, neaudzējiet klāt taukus, ja vien nav padomā cits ceļojums…
Lūk, lūk, es arī tagad cīnos ar smēķēt-atmešanas sekām! Svaru man nav, bet redzu, ka puncītis jau ir pieaudzis atpakaļ. Jāsāk mudīgi sportot! Tūdaļ pat iešu nostaigāt 10km!
Labdien!
Vakar bijām Veikparkā, Lucavsalā ( lai arī esmu izlasījusi katru Jūsu rakstiņu un redzējusi visas bildes karijā.lv), lai redzētu un dzirdētu Jūs abus dzīvajā un pārbaudītu vai Jūs tiešām esat tādi paši kā uz bildēm. Jāatzīst, jā tiešām tādi paši! 🙂 Inteliģenti, jauki cilvēki, starp citu, ļoti līdzīgi pēc būtības. Jūs saderat kā cimds ar roku! Lai Jums veicas!
Es ļoti gaidu turpinājumu karijā.lv, jo ir iekrājies krietns “parādiņš”. Es un mana ģimene gribam redzēt (ar visiem aprakstiem) visu turpinājumu ceļojumam līdz pašai atgriešanās dienai mājās. Esam pacietīgi, jo saprotam, ka dzīvoklīša iekārtošana arī prasa laiku un spēkus. 🙂
Nuja, nuja, skaisti, gudri un spēcīgi, haha. Paldies par labajiem vārdiem!
Parādiņš ir iekrājies, un, izrādās, mājās esot, ir vēl daudz vairāk darāmā, nekā ceļojot. Kas to būtu domājis!? Bet, kā jau daudzkārt esmu teicis, novedīšu visu līdz galam. Vairs jau tikai kādas 20 nedēļas palikušas, haha. Mēģināšu pierunāt arī Karīnu kaut ko vēl uzrakstīt.
Cik žēl, ka neieskatījos iepriekš un nezināju par tikšanos Lucavsalā. Jūs esiet kļuvuši kā labi paziņas, kas par sevi dod ziņu un iepriecina ar ceļojuma materiāliem, bet es tos baudu. Jums vajag uzrakstīt kādas lietas sadzīvei u.c jūsu ligzdiņai nepieciešamas, un varbūt kādam tās stāv neizmantotas un var atdot jums.
Par 17 kv.m., ir tā, ka Rīgā ir dzīvokļi ar 11,6 kv.m (putnu būris ar visām labierīcībām un virtuvi), lai gan piedāvājumos pieklājības dēļ raksta 12 kv.m., tādi ir Āgenskalnā Kristapa ielā. Lai izdodas atrast sirdij tīkamu un finansiāli labu darbu!
Prieks, ka apgāzāt uzskatu par minimālajiem iekrājumiem pirms ceļošanas 20k dolāru vērtība vienam cilvēkam! Kā pašiem šķiet – dzīvojāt galīgi taupīgi vai tā ne pārāk (viskiju bārā gluži nedzērāt, bet, kā jau ceļojumā pienākas, kaut kādus niekus atļāvāties)?
Pirmos 10-11 mēnešus dzīvojām pat ļoti taupīgi, ļoti bieži neatļāvāmies lietiņas, ko šausmīgi gribējās. Bet tad uznāca lielais nogurums, un sākām tērēt naudas pa labi un pa kreisi – arvien biežāk nakšņojām kondicionētās istabās, atļāvāmies paēst ēstuvēs, kas nav uz ratiņiem bāzētas, ne vienmēr izvēlējāmies pašu lētāko transporta veidu un šad tad tiešām iedzērām bārā viskiju! Nu, labi, ne viskiju, bet aliņu gan. Ja paskatās izmaksu sarakstu tad pēdējs ~4 mēnešos sanācis iztērēt ~30 eiro dienā par ikdienas izdevumiem vien (t.i., neskaitot lidmašīnas, lielos kuģus, apdrošināšanas, u.t.t). Tas, protams, joprojām ir mazāk nekā 20k uz cilvēku, tāpēc varu apstiprināt, ka dzīvojot pat diezgan brīvi, vienalga neiztērējas nekādas milzu summas. Āzija gan arī ir vislētākais reģions pasaulē, tā kā varbūt šo aprēķinu nevajadzētu ņemt vērā, ceļojot, piemēram, uz Ziemeļameriku 🙂
Blogs ir nobeidzies?
Domāju, ka nav nobeidzies. Vienkārši padomā pats – ja tu ceļotu tik ilgi un pēc tam atgrieztos atpakaļ, bloga rakstīšana diez vai būtu prioritāte attiecībā pret “real life” lietām – atrast jaunu darbu, iekārtoties jaunā dzīves vietā u.t.t.
Ticu, ka jauni raksti būs. Kaut kad kad situācija to atļaus un būs luste rakstīt.
Harija plāns visus rakstus pabeigt līdz Ziemassvētkiem gan tāds nereāls tagad liekas, bet gan jau būs.
Vienīgais, jo ilgāk neko neraksta un ja ceļojuma laikā nav veikti kādi pieraksti, tad jau pēc ilgāka laika atstāstīt notikumus detalizēti ir aizvien grūtāk. Pazūd “detalizācija”.
No otras puses – Harijs un Karīna te nevienam nav neko parādā. Ja tā tīri materiālistiski pieiet tam – tad būtu jābūt tā – gribi kvalitatīvus rakstus, maksā regulāru abonēšanas maksu par lasīšanu. Bet nu skaidrs, ka Latvijas realitātē nekas tāds nekad nedarbosies. Jo mums jau patīk “haļava”.
Ja autoriem būs iedvesma, laiks, labs noskaņojums un viss pārējais, tad raksti būs. Ja nē, tad nē, mēs neko nevaram pārmest.
Pats pašreiz strādāju pie projekta iedabūt internetā savus 10 ceļojumus (ar mega daudz bildēm un kvalitatīviem aprakstiem), tas aizņem milzonīgi daudz laika, kad un vai vispār pabeigšu tādā līmenī, lai pašam būtu prieks un nebūtu par ko piesieties – nezinu.
Vai par to saņemšu kaut vienu kapeiku – protams nē, neko tādu arī negaidu. Daru to, jo man tas patīk.
Ko nozīmē jūsu lietotie vārdi “tvortāls”, “kvortāls”?
Fōnētiska jokošanās vai ar kādu konkrētu nolūku?
Līdzīgi kā “vortāls” nozīmē “vertikāls portāls”, tvortāls ir taisnīguma varioru (no angļu val. – cīnītāju) portāls, un kvortāls ir KultūrVēsturisks portāls. Portāls, kā zināms, ir cēlies no latīņu vārda un nozīmē apmēram vārti vai vārteja. Vēl mēs šo vietni mēdzam saukt par šmortālu.
Interesants šmortāls. Ar nepacietību gaidu, kad atkal dosieties kādā garākā ceļojumā.